3. Akustiskā noteikšana
Šī ir pasīva un zemu{0}}maksas noteikšanas palīgmetode.
Princips. Kad drons lido, tā motori un rotori izstaro unikālu augstas{0}}frekvences troksni (dūkšanu). Akustiskās noteikšanas sistēmas uztver šo skaņu, izvietojot vairākus augstas{2}jutības mikrofonu blokus.
Darbības metode:
Kad mikrofonu bloks saņem skaņas signālu, sistēma aprēķina skaņas avota virzienu pēc skaņas viļņa laika starpības, kas sasniedz dažādus mikrofonus.
Salīdzinot to ar skaņas paraugu bibliotēku, sistēma var noteikt, vai skaņa atbilst zināmam drona modelim.
Priekšrocības: Pasīvā noteikšana, pilnīgi slepena, to neietekmē elektroniskie pretpasākumi un spēj noteikt dronus, kas neizstaro radio signālus.
Trūkumi: īss noteikšanas diapazons, ļoti jutīgs pret vides fona trokšņu (piemēram, satiksmes un vēja) radītiem traucējumiem un salīdzinoši zema pozicionēšanas precizitāte.
4. Fotoelektriskā/infrasarkanā noteikšana
Tas ir vairāk "apstiprinājuma" un "identifikācijas" rīks, nevis sākotnējās noteikšanas metode.
Princips: izmanto augstas -izšķirtspējas kameras (redzamā gaisma) un infrasarkanos termiskos attēlus (siltuma sensoru), lai vizuāli apstiprinātu un izsekotu atklātos aizdomīgos mērķus.
Darbības režīms:
Kad citas noteikšanas metodes (piemēram, radars) nosaka aizdomīgu mērķi, sistēma automātiski kontrolē kardānu, lai pagrieztu optoelektronisko ierīci pret mērķi.
Operatori var vizuāli redzēt drona izskatu, modeli un to, vai tas pārvadā kravu (piemēram, sprāgstvielas), izmantojot{0}}reāllaika video plūsmu.
Priekšrocības: nodrošina intuitīvākos un uzticamākos pierādījumus mērķa identificēšanai.
Trūkumi: to lielā mērā ietekmē laikapstākļi un apgaismojums (piemēram, migla, dūmaka un nakts), ierobežots redzes lauks, nav piemērots liela mēroga -sākotnējai meklēšanai.
Kopsavilkums un praktiskie pielietojumi: praktiskās drošības sistēmās, lai sasniegtu optimālus noteikšanas rezultātus, parasti tiek izmantota vairāku{0}sensoru saplūšanas pieeja, nevis paļauties uz vienu tehnoloģiju.
Tipisks dronu noteikšanas un identifikācijas sistēmas process ir šāds:
Sākotnējais brīdinājums: radara vai radiofrekvenču spektra noteikšana vispirms konstatē aizdomīgus mērķus no attāluma vai tos, kas tikko ir iekļuvuši -lidojumu aizlieguma zonā, un nodrošina to aptuveno atrašanās vietu.
Mērķa identifikācija: radiofrekvenču spektra noteikšana analizē signālu, lai identificētu drona modeli; vienlaikus sistēma virza optoelektronisko platformu uz mērķa atrašanās vietu.
Vizuāls apstiprinājums: ar elektro-optisko/infrasarkano kameru tiek uzņemts skaidrs mērķa attēls. Pēc tam operators vai AI attēla atpazīšanas algoritms veic galīgo apstiprinājumu, lai noteiktu tā konkrēto modeli un iespējamos draudus (piemēram, vai tajā ir aizdomīgi objekti).
Precīza pozicionēšana un izsekošana: datu saplūšana no vairākām noteikšanas metodēm nodrošina precīzu drona un tā operatora pozicionēšanu, atbalstot turpmākos likumīgos un atļautos pretpasākumus (piemēram, policija izmanto traucētājus vai navigācijas mānekļus).
Rezumējot, dronu noteikšanas tehnoloģija ir sarežģīta sistēma, kas apvieno vairākas tehnoloģijas, piemēram, radio, radaru, akustiku un optiku. Tās galvenais mērķis ir savlaicīgi atklāt, precīzi identificēt un precīzi noteikt nesankcionētus dronus, netraucējot normālu elektromagnētisko vidi, tādējādi nodrošinot gaisa telpas drošību.

